Bīriņu tēzes par pārvaldības mentālo grāmatvedību

Pārvaldības principu mentālā grāmatvedība.
Mentālā grāmatvedība jeb ‘mental accounting’ ir psihologa Ričarda Tālera (Thaler) ieviests jēdziens. Ar zināmu piesardzību mentālo grāmatvedību var savietot ar artikulētu sociālu un nereti plašāk – kognitīvu kodēšanas un klasifikācijas procesu. Jēdziena un tā empīriskās evidences sākotnējais avots ir arī tā sauktā Prospekta teorija Daniela Kānemana un Amosa Tverski izpildījumā. Jēdziena sākotnējā sūtība bija apzīmēt (refer to) cilvēku izvēļu ‘dabiskās premisas’, pretstatot ekonomiskās racionalitātes ( citos gadījumos pat matemātiskās racionālitātes) pamatotiem rīcību skaidrojumiem.

Piemēram, nauda skaidrā un ‘uz kartes’ dauziem cilvēkiem pirkšanas procesā darbojas nevienādi, lai gan ir vienkārši dažādas vienas un tās pašas naudas formas, proti, vairums cilvēku vairāk tērēs tūlītēji neredzamo naudu (‘uz kartes’) nevis ‘no maciņa skaidro”. Līdzīgi arī maksājums skaidrā naudā vairāk provocēs zaudējuma sajūtu. Tāpat liela vai maza nauda ir konstrukcijas, kas ietekmē izvēles un lēmumus. Piemēram škirties no vai saņemt 100 Euro, ja kontā ir 500 euro ir psiholoģiski nozīmīgāka salīdzinājumā ar situāciju, ja kāda rīcībā ir 50000 EUR. Tādēļ nav brīnums, ka ģenerāļiem vieglāk upurēt rotas kareivjus nekā bataljona vai pašas rotas komandieriem un militārie lēmumu procesi te rezonē ar uzvedības kategorijām.

Mentālā grāmatvedība darba jomā nu jau pašlaik acīmredzama – darba vieta, darba laiks, ofiss, bonusi, struktūrvienība, profesija, amats utml ir vērtējamas kā mentālas kategorijas procesu kodos un algoritmos, kuru patvaļīgais raksturs skaidro redzams pārmaiņu brīžos, kad jārada jaunas mentālās grāmatvedības kategorijas ( piemēram viedais birojs, peldošās darba vietas, gamifikācija, jestrā organizācija (agile) utml.

Arī pārvaldības jomā var identificēt mentālās grāmatvedības kategorijas, kas kā heiristikas palīdz organizēt procesus , bet dabiski ir tikai uz laiku. Piemēram , ‘sakārtot likumdošanu, noteikumus’, ‘politiskā izškiršanās’, ‘darba grupa’, ‘starpnozaru koordinācija vai saskaņošana’. Spilgti mentālā grāmatvedība izpaužās strīdos, kuras institūcijas kompetencē jautājums, lieta ir- kas par ‘to’ atbildīgs, kad ieslēdzas visas argumentācijas retorikas jaudas, definējot un pārdefinējot ‘to’ (budžeta vieta ir spilgts piemērs augstākajā izglītībā’. Otrs piemērs ir ‘līmenis’ kurā lēmums tiek pieņemts un kā tiek veidota izvēļu arhitektūra. Trešais – laika atskaites sistēmas – gan lai lēmumus pieņemtu, gan to izpildes (‘budžeta veidošanas cikls’, ‘īstermiņš, ilgtermiņš utml).

Līdzdalības tēmas kontekstā interesanti ir palūkoties, kāda mentālā grāmatvedība rosina tādu vai citu rīcību. Tas skaidri redzams mentālo grāmatvedību sadursmes brīžos, ‘pārdefinējot visu pārvaldības lauku. “Pilsonis iet uz vēlēšanām reizi četros gados (faktiski var sanākt trīs vai vairāk vēlēšanu) un kad ir referendumi – iznīkstoša mentālā grāmatvedība politiskai līdzdalībai. Aktīvais pilsonis, piketē, streiko, sienas pie kokiem, demonstrē, piedalās sabiedriskās apspriešanās, atbild uz iestāžu aptaujām par to darbību, taisa vai piedalās sociālo tīklu viļņos utml. Organizējoties redzamās grupās ‘pārstāv’citus /as kas domā līdzīgi ietekmē lemšanas procesus ikdienā -domē, komisijā vai valdībā. Skaidri redzama arī pāreja uz mentālo grāmatvedību -‘valsts sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem’, ieskaitot ārējo drošību vs valsts funkcijas. Pilsonis/iedzīvotājs kā klients dabiski paģēr savādāku komunikāciju (piem, infografikas). Vēl radikālāka nomaiņa kodiem (ārpus Latvijas) redzamās diskusijās ap piemēram, ’universal basic income’ meinstrīmošanu, kad iedzovotāji (vai pilsoņi) – kā nu kur, tiek definēti kā īpašnieki visiem publiskajiem aktīviem un UBI kā rentes maksājums no valsts puses par šo aktīvu izmantošanu. Tomēr svarīgākais ir apzināties, kādas mentālās grāmatvedības kategorijas lieto cilvēki un kā tas savietojas ar pārvaldības lēmumiem, kuriem jāietekmē cilvēku uzvedība. Citiem vārdiem ‘līdzdalība’ pārvaldībā var nozīmēt arī uzvedībai adektātāku pārvaldības lēmumu un izvēļu arhitektūras izmantošana